6. September, 2024●Lasīšanas laiks: ~ 3 min. 38 s
Par pieaugušu cilvēku mācīšanos
Šodien, kad apkārt virmo jauna mācību gada atmosfēra, vēlamies padalīties savās pārdomās par pieaugušu cilvēku mācīšanos, pievēršoties tieši sistēmiskajam kontekstam mācību sakarā. Daži jautājumi, uz kuriem mēs meklējām savas atbildes, kā mācību centra vadītāji:
- Kā tikt skaidrībā par to, kādas mācības katram pieaugušam cilvēkam būtu noderīgas?
- Kur rodas pieauguša cilvēka motivācija mācīties?
- Kā jēgpilni veidot mācības pieaugušiem cilvēkiem?
- Kādi ir pieaugušu cilvēku izglītotāju galvenie uzdevumi?
- Kā atbalstīt pieaugušus cilvēku mācību procesā un apgūto iemaņu pielietošanā?
Labprāt dalāmies ar savām pārdomām, meklējot atbildes uz šiem jautājumiem.
- Pieauguša cilvēka konteksts vienmēr ietver ģimenes sistēmu (paša veidoto un izcelsmes ģimeni), organizācijas/uzņēmuma sistēmu un sociālo sistēmu. Realitāte ir tāda, ka pieaudzis cilvēks nav viens pats, viņš ir pastāvīgā mijiedarbībā ar cilvēkiem un procesiem sev apkārt.
- Pieauguši cilvēki lielākoties izvēlās mācības, balstoties uz saviem sistēmiskajiem paterniem. Piemēram, pirmās izglītības diplomi gandrīz vienmēr ir neapzināts veltījums izcelsmes ģimenei. Mēdz gadīties, ka arī otrās un pat trešās izglītības. Arī ar darba pieredzēm ir līdzīgi.
- Savukārt tālākizglītību, neformālo izglītību, pieauguši cilvēki bieži izvēlās, lai “beidzot apgūtu kaut ko priekš sevis” (kompensācija); iegūtu papildizglītību, kas palīdzētu labāk konkurēt darba vietā (esošo sistēmisko paternu stiprināšana) vai kaut ko savā dzīvē mainītu (transformatīvs process). Interesanti, ka spēcīga motivācija var būt visos šajos gadījumos, taču ilgtermiņa rezultāti, kurus pieaugušais iegūs katrā no gadījumiem, būs ļoti atšķirīgi.
- Mācības pieaugušiem cilvēkiem atšķiras no mācībām bērniem un jauniešiem. Lai mācītu pieaugušos, jāsaprot, ka mēs strādājam ar cilvēku, kurš jau ir pieaudzis, kam ir sava izcelsme, tajā piedzīvotais, vide, kurā viņš dzīvo, līdzšinējā apgūtā zināšanu bāze un dzīves pieredze. Pieaugušu cilvēku skološana ir būšana pavadonim viņu dzīves ceļā, ņemot vērā individuālās spējas un ierobežojumus, vidi un apstākļus.
- Katra pieauguša cilvēka mācību process, kas organizēts šādā veidā, ietekmē visu pieauguša cilvēka dzimtas sistēmu. Tas ietekmē arī organizāciju, kuras dalībnieks ir konkrētais cilvēks, viņa ietekmes organizācijā līmenī. Un ilgtermiņā, pieaugušu cilvēku mācības, kas organizētas uz sistēmiskiem pamatiem, veido izmaiņas sabiedrībā.
- Katrs, kurš nodarbojās ar pieaugušu cilvēku izglītošanu, var atbalstīt otru tik tālu, cik pats šajā dzīvē ir spējis aiziet, ko pats ir apguvis, piedzīvojis, ko spējis pārdzīvot. Tam ir mazs sakars ar diplomiem, lomām, metodēm, statusiem. Tam ir sakars ar spēju būt līdzās otram ar atvērtu sirdi un prātu, novērtējot un izsverot katra cilvēka iespējas un ierobežojumus sistēmiskā kontekstā.
- Pieaugušam cilvēkam nepieciešamas tās zināšanas, kas viņam palīdz būt labākā kontaktā pašam ar sevi un savu dzīvi, tās mēs mācam savās mācību programmās. Un pieaugušam cilvēkam ir pienākums izglītoties, lai iespēju robežās, veidotu atbalstošas attiecības ar saviem bērniem, jo bērni ir atkarīgi no vecākiem un ģimenes.
- Specifiskas iemaņas un prasmes, kas nepieciešamas, lai nodrošinātu savu materiālo eksistenci un profesionālo realizēšanos, ir jau cits jautājums. Tam ir domāta formālā izglītības sistēma.
Iveta, Normunds