Kā atšķiras partnerattiecības no bērnu-vecāku attiecībām?
Kā atšķiras partnerattiecības no bērnu-vecāku attiecībām?
2026-01-07 - 23.epizode
23.epizode “Kā atšķiras partnerattiecības no bērnu-vecāku attiecībām?”.
Podkāsta vadītāji – Systemic Constellations Center Riga centra dibinātāji un vadītāji Iveta Apine un Normunds Apinis.
Klausieties epizodi un uzziniet, kā partnerattiecības atšķiras no bērnu-vecāku attiecībām:
- Pirmās attiecības, kurās mēs nonākam, ir bērna–vecāku attiecības. Partnerattiecības mēs sākotnēji tikai redzam savu vecāku attiecībās. Augot ģimenē, mēs kā bērni vērojam vecāku partnerattiecības, būdami jaunākie šajā sistēmā. Bieži vien bērns tiek daļēji vai pilnībā ievilkts partnerattiecību sistēmā, nonākot ne savā vietā. Bērnībā no tā nav iespējams izkļūt. Pieaugušā vecumā, lai no tā izietu, vispirms ir jāierauga, ka cilvēks ir bijis ne savā vietā ģimenes sistēmā.
- Liela daļa cilvēku nezina, kas ir veselīgas partnerattiecības — nevis būšana partnerim, bet būšana pārim. Un tas nav tas pats, kas attiecības starp vecākiem un bērniem. Katram pieaugušajam ir svarīgi saprast šo atšķirību. Bērni vecākiem piedzimst. Divu cilvēku attiecības rada trešo — un tas nozīmē, ka vecāki un bērni nekad nav līdzvērtīgi, viņi ir hierarhiskās attiecībās. Vecāki ir lieli, bērni ir mazi — tas būtībā raksturo vecāku un bērnu attiecības.
- Partnerattiecības veido divi pieauguši cilvēki, kuri apzināti izvēlas viens otru, jo grib būt kopā — ar otru tādu, kāds viņš vai viņa ir. Partneri viens otru nedzemdē un nerada dzīvību. Ir iespējams būt partnerattiecībās, bet joprojām nebūt pieaugušam. Pieaugušais spēj pieņemt lēmumu apzināti palikt šajās attiecībās. Partnerattiecības nenozīmē, ka viens bez otra nevar. Tas vairs nav par mīlestību, bet par atkarību, kuras saknes meklējamas izcelsmes ģimenē.
- Vēl viens ļoti svarīgs aspekts partnerattiecībās ir komunikācija. Ja partneri nespēj savā starpā sarunāties par to, kā ir patiesībā, tad nav iespējams veidot citu partnerattiecību modeli kā vien vecāku sistēmas atkārtojumu.